Dzelzceļa līnija Podgorica—Škodra
Dzelzceļa līnija Podgorica—Škodra savieno Melnkalnes galvaspilsētu Podgoricu un Albānijas pilsētu Škodru. Līnija tiek lietota tikai kravu pārvadāšanai (vidēji viens vilciens nedēļā).
Tā ir vienīgā Albānijas starptautiskā dzelzceļa līnija. Lai gan sākotnēji tā tika uzbūvēta no 1984. līdz 1985. gadam, tās darbība tika pārtraukta 1991. gadā sankciju dēļ pret Dienvidslāviju un vēlāk atjaunota 1996. gadā no Škodras līdz Bajzai Albānijā. 1997. gadā masu nekārtību periodā Albānijas teritorijā līnija tika daļēji izdemolēta un izzagta, bet pilnībā atjaunota līdz Podgoricai 2003. gadā.
Līnija savienojas ar Belgradas—Baras un Nikšičas—Podgoricas dzelzceļu Podgoricā un Škodras—Voras—(Duresi) dzelzceļu Škodrā. Pēdējā līnija ir aktīva tikai daļēji.
Raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzelzceļa garums ir 63,5 km Eiropas sliežu platuma viensliežu ceļa, no kura 34 km iet caur Albāniju un atlikušie 29,5 km caur Melnkalni. Dzelzceļš nav elektrificēts. Līnijas pēdējā stacija Albānijā ir Bajzas dzelzceļa stacija. Melnkalnes pusē starp Tuzi un robežu līnija iet caur 3 tuneļiem, viens no kuriem garāks par 2 km. Albānijas pusē vairāk ir tiltu, viens no kuriem ir 130 metru augsts, divi citi — 80 un 70 m.[1]
Dzelzceļa infrastruktūru formāli apkalpo Melnkalnes ŽICG Melnkalnes teritorijā un Hekurudha Shqiptare ("Albānijas dzelzceļš") Albānijas teritorijā, tomēr faktiskais izmaiņas punkts ir Bajzā, jo robežpunktā nav vietas plašai infrastruktūrai.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Albānija tūlīt pēc Otrā pasaules kara nolēma aizvietot savu nelielo šaursliežu dzelzceļu tīklu ar pilnvērtīgu Eiropas sliežu platuma tīklu. Daži sagatavošanās darbi tika veikti jau 1948. gadā, bet Albānijas atbalstītā Staļina konflikts ar Dienvidslāvijas vadītāju Tito lika tos pārtraukt.[2] 1974. gadā Albānija piedāvāja sākt sarunas par līnijas būvi, redzot, ka Podgorica beidzot (tas notika 1975. gadā) tiks pieslēgta pie Eiropas platuma līniju tīkla, un 1979. gadā tika parakstīts līgums.
Tika apspriesti divi iespējamie maršruti — gar Škodras ezera dienvidu vai ziemeļu krastu. Ziemeļu maršruts bija garāks, dārgāks un kalnaināks, toties tas tieši izveda uz Podgoricu, kamēr dienvidu — ar lielu līkumu caur nelielo Baru, pa ceļam aizņemot šajā reģionā jau tāpat nepietiekošās līdzenumu lauksaimniecības platības. Tika izvēlēts ziemeļu variants. Tika plānota arī pasažieru satiksme, taču tā netika realizēta.[2]
No 1983. līdz 1986. gadam uzbūvētā Podgoricas—Škodras kravas līnija bija un līdz šim paliek pirmais starptautiskais Albānijas dzelzceļš.[1] Tā sāka darbību 1985. gada 11. janvārī, ar regulāru satiksmi no 1986. gada 6. augusta (pēc citiem avotiem — 1. septembra).[2] Tomēr albāņu puse joprojām vairāk lietoja kravām sauszemes un jūras transportu, un līnijas efektivitāte bija mazāk nekā 10% no prognozētās.[2] Līnijas darbība tika pārtraukta 1991. gadā pret toreizējo Dienvidslāviju vērsto tirdzniecības sankciju dēļ. Posms Bajza-Škodra tika atkārtoti atvērts lietošanai 1996. gada februārī. Posma Melnkalnes robeža (Hani i Hotita)-Bajza darbības atsākšana bija plānota 1996. gada 15. novembrī, taču tā tika atcelta.[3] 1997. gada martā posms līdz Hani i Hotitai tika atvērts, taču trase tika nopietni bojāta un izzagta pilsoņu nemieru dēļ jau 1997. gada aprīlī.[3]
2002. gada aprīlī tika pabeigta līnijas atjaunošana starp Melnkalnes robežu un Bajzu. Līdz 2003. gada martam līnija starp Bajzu un Škodru arī tika pabeigta, ar paredzēto vidējo ātrumu 40-50 km/st Albānijā[4] un 70 km/st Melnkalnē.[5] Ceremonija, kas notika 2003. gada 6. martā, oficiāli iezīmēja līnijas atklāšanu. Kā savstarpējas sadarbības zīmi toreizējais Albānijas premjerministrs Fatoss Nano un toreizējais Melnkalnes premjerministra vietnieks ar īpašu vilcienu pa šo līniju devās uz Tuzi Melnkalnē. Pirmajos gados kravu pārvadājumi pieauga, sasniedzot 239 189 tonnas 2008. gadā[2] un 249 000 tonnas 2011. gadā.[6]
Avārijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2017. gadā preču vilciens nogāja no sliedēm starp Kopļiku un Škodru sliktā līnijas stāvokļa dēļ.[7]
Nākotnes plāni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pastāv divi savstarpēji pretrunīgi plāni par pasažieru satiksmes atklāšanu šai līnijā (kuras perspektīvas pasliktina fakts, ka no pašas Škodras ejošā līnija uz valsts vidieni kopš 2020. gada nav lietojama daļā tās garuma) un par līnijas tehnisku pārbūvi pa saīsinātu maršrutu pāri Škodras ezera līcim.[8][9]
Stacijas un pieturas punkti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 0 km. Podgorica. Līnijas uz Nikšiču un Belgradu.
- 4,5 km. Atzarojums uz Baru
- 13,7 km. Tuzi
- 24,7 km. Albānijas-Melnkalnes robeža, Božaja/Hani i Hotita (bez pieturvietas)
- 35,9 km. Bajza
- 43,4 km. Kopļiku
- 53,6 km. Grila
- 63,5 km. Škodra. Līnijas turpinājums uz Lačiem
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «:: T669.net - Hekurudha Shqiptare». web.archive.org. 2016-04-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-04-02. Skatīts: 2022-05-06.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 «mr. Slavko Burzanović, dr. Branislav Kovačević, dr. Branislav Marović, Marijan Miljić, dr. Šerbo Rastoder: 100 godina željeznica Crne Gore, Podgorica 2009. 129-134. lpp.». 2009. Skatīts: 2022-05-06.
- ↑ 3,0 3,1 «Opening Dates of HSH Standard Gauge Lines». www.angelfire.com. Skatīts: 2022-05-06.
- ↑ «Shkodra - Hyrje». web.archive.org. 2014-09-04. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-09-04. Skatīts: 2022-05-06.
- ↑ «Izjava o mreži (str. 55.) Željeznička infrastruktura Crne Gore». Skatīts: 2022-05-06.
- ↑ Treguës të transportit hekurudhor, detar, rrugor. (XLS) Instituti i Statistikës
- ↑ Video: TV Kopliku, Linja Hekurudhore e degraduar dhe e rrezikshme
- ↑ infrastruct. «High-speed rail line Shkodër – Podgorica». Infrastruct (angļu), 2009-10-28. Skatīts: 2022-05-06.
- ↑ infrastruct. «New rail line Shkodër – Podgorica». Infrastruct (angļu), 2016-12-12. Skatīts: 2022-05-06.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dzelzceļa līnija Podgorica—Škodra.
